Jelgavas NAI Drukāt

 

Jelgavas pilsētas notekūdens bioloģiskās attīrīšanas ietaises ( NAI )

Jaunās Jelgavas pilsētas notekūdens attīrīšanas ietaises tika nodotas ekspluatācijā 2006.g. 3. martā. To kopējā projektētā jauda ir 24 000 m3 notekūdens diennaktī. Jelgavas pilsētas kanalizācijas sistēma iepriekšējā darbības periodā uz NAI ir novadījusi  9 000 – 12 000 m3 notekūdens diennaktī.

Attīrīšanas komplekss sastāv no:

1. Mehāniskās attīrīšanas bloka ar:

1.1.  notekūdens pieņemšanas kameru;
1.2.  divām automātiskās darbības restēm ( ar spraugu izmēru 3 mm );
1.3.  nogrābšļu transportieri un presi;
1.4.  diviem aerētiem smilšu un tauku atdalītājkanāliem;
1.5.  smilšu atūdeņošanas un transportēšanas iekārtas.

2.Divām notekūdens bioloģiskās attīrīšanas līnijām, kurās nodalītas šādas attīrīšanas zonas:

2.1.  anaerobā – procesam nepieciešama pilnīga bezskābekļa vide;
2.2.  anoksā zona – izmanto attīrīšanas procesā radušos skābekli;
2.3.  aerobā zona – kompresori – gaisa pūtēji pievada skābekli, kas nodrošina piesārņojošo vielu oksidācijas procesu ( attīrīšanu );
2.4.  nostādināšanas zona – atdala attīrīto ūdeni no aktīvajām dūņām.

3.Kompresoru bloka ar 5 kompresoriem.

4.Aktīvo dūņu pārstrādes bloka, kas sastāv no:

4.1. dūņu biezinātāja;
4. divām dūņu atūdeņošanas iekārtām – centrifūgām;
4.3.polimēra sagatavošanas iekārtas.

5. Atūdeņoto dūņu glabāšanas laukuma.

Jelgavas pilsētas NAI tehnoloģiskā procesa īss apraksts.

1. attīrīšanas etaps – mehāniskā attīrīšana.

No pieņemšanas kameras notekūdens ieplūst 2 kanālos ar automātiskās darbības restēm, kurām spraugu izmērs ir 3 mm. Uz restēm savāktie nogrābšļi ar automātiskās darbības konveijeru tiek novirzīti uz nogrābšļu presi un sausi nogādāti konteinerā. Tālāk notekūdens nonāk 2 paralēlos smilšu un tauku atdalītājkanālos, kur aerācijas rezultātā smiltis nogulsnējas un tauki koncentrējas speciālā nodalījumā.Smiltis ar savācējlāpstu un sūkņu palīdzību tiek transportētas uz smilšu atūdeņošanas iekārtu un tad sausas smiltis uz konteineru.

2. attīrīšanas etaps – bioloģiskā attīrīšana.

Bioloģiskajā attīrīšanas procesā piedalās aktīvās dūņas – dzīvu speciālu mikroorganismu kopums. Anaerobajā zonā notiek notekūdens sajaukšanās ar aktīvajām dūņām, kas bez skābekļa klātbūtnes nodrošina fosfora atdalīšanas procesa sākšanos. Anoksajā zonā skābeklis netiek pievadīts un mikroorganismi izmanto jau attīrīšanas procesā radušos nitrātu skābekli, tā nodrošinot brīvā slāpekļa izdalīšanos gaisā. Aerobā zonā notiek galvenais notekūdens attīrīšanas process. Ar kompresoru – gaisa pūtēju palīdzību tiek pievadīts skābeklis. Notiek piesārņojošo vielu oksidācijas procesi, kuru rezultātā notekūdens tiek attīrīts. Šajā zonā galvenais ir nitrifikācijas process, kurā amonija savienojumi ( kaitīgās piesārņojošās vielas ) tiek oksidēti līdz mazāk kaitīgām vielām – nitrātiem. Nostādinātāji. Te attīrīšanas procesa beigās nonāk attīrītais ūdens kopā ar aktīvajām dūņām. Notiek nostādināšanas process. Rezultātā aktīvās dūņas nosēžas baseina apakšējā daļā, bet attīrītais dzidrais ūdens nonāk izplūdes kamerā. Notekūdens attīrīšanas process ir noslēdzies. Tālāk ūdens nonāk  Driksas upē.

3. etaps – aktīvo dūņu apstrāde.

Attīrīšanas procesā  notiek aktīvo dūņu daudzuma palielināšanās. Zināms daudzums liekās dūņas ir jānodala no procesa. Tās tiek iesūknētas dūņu biezinātājā, no kurienes tās sūknē uz atūdeņošanas iekārtu – centrifūgu. Pirms dūņas nonāk centrifūgā, tiek pievienota polimēra tipa ķīmiska viela, kas palīdz no dūņām atdalīt ūdeni. Rezultātā veidojas dūņu masa ar apmēram 20 % sausnas. Šādas dūņas tiek novietotas dūņu glabāšanas laukumā. Viss notekūdens attīrīšanas cikls ir noslēdzies.

Attīrītā ūdens kvalitāte.

Valsts Vides Dienesta Jelgavas Reģionālās Vides Pārvaldes izdotajā atļaujā B kategorijas piesārņojošai darbībai  SIA „Jelgavas ūdens” ir noteiktas maksimāli pieļaujamās piesārņojošo vielu koncentrācijas ūdenim, kas pēc attīrīšanas tiek novadīts upē. Jelgavas pilsētas NAI ir darbojies ar augstu attīrīšanas efektivitāti un ūdens kvalitātes testēšanas rezultāti liecina par labu  notekūdens attīrīšanas rezultātu, jo noteiktās maksimāli pieļaujamās  piesārņojošo vielu koncentrācijas nekad nav pārsniegtas. Attīrītā un Driksas upē novadītā ūdens kvalitāte regulāri tiek kontrolēta. Jelgavas NAI ūdens kvalitātes kontroles laboratorija 2 reizes nedēļa veic galveno piesārņojošo vielu koncentrāciju noteikšanu upē izplūstošajam ūdenim. Katru dienu tiek veiktas testēšanas analīzes, lai kontrolētu attīrīšanas procesa pareizu norisi. Reizi mēnesī upē izplūstošā ūdens kvalitātes kontrole tiek veikta LATAK akreditētā laboratorijā, kā tas tiek prasīts Atļaujā B kategorijas piesārņojošai darbībai. Pievienotajā tabulā ir iepriekšējo gadu notekūdens attīrīšanas kvalitāti raksturojošie rādītāji.