Aktuāli

Pamatojoties uz saņemto informāciju no Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” par 2025. gada jūlijā uzsāktajiem un plānotajiem būvdarbiem:

“Miezītes ceļa grants seguma divkārtu virsmas apstrāde, Jelgavā” (līgums parakstīts 04.07.2025., izpildes termiņš – 15.08.2025.),

informējam, ka SIA “JELGAVAS ŪDENS” plāno veikt ūdensapgādes sistēmas uzlabošanas darbus, pārbūvējot esošos pazemes ūdens hidrantu pieslēgumus uz virszemes ūdens hidrantiem. Šie hidranti tiks pārvietoti no ceļa braucamās daļas uz ceļa apmali, tādējādi uzlabojot piekļuvi operatīvajiem dienestiem un paaugstinot ekspluatācijas drošību.

Darbi tiks veikti, saskaņojot tos ar JVPI “Pilsētsaimniecība”, lai nodrošinātu vienotu pieeju un neradītu liekus traucējumus būvniecības gaitā. Ūdensapgādes pakalpojumu pārtraukumi iespējami no 14. – 28.07.2025. darbu veikšanas laikā Miezītes ceļā no Dobeles šosejas līdz Žagaru ceļam, dzeramā ūdens muca tiks novietota minētā ceļa posma vidū.


SIA "JELGAVAS ŪDENS" informē, ka sakarā ar SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" plānotajiem ūdensvada tīklu izbūves darbiem Zemgales industriālā parka teritorijā, īstenojot projektu “Zemgales industriālā parka attīstība”,

2025. gada 15. jūlijā

No plkst. 08:00 līdz plkst. 18:00

iespējami ūdens padeves atslēgumi posmā no Meiju ceļa 37 līdz Meiju c. - Atmodas ielas krustojumam.


SIA "JELGAVAS ŪDENS" informē, ka 17.07.2025. sakarā ar AS "Sadales tīkls" veicamajiem darbiem ūdensvada ievada pārbūvē no plkst. 10:30 līdz plkst. 15:00 tiks pārtraukta ūdens apgāde Raiņa ielā 3 un 3A.

Pakalpojumu tarifi

Vēsture Drukāt

Viens no nozīmīgākajiem infrastruktūras objektiem Jelgavā nenoliedzami ir ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma. Uz doto brīdi, centralizētus ūdensapgādes un kanalizācijas novadīšanas pakalpojumus nodrošina Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "JELGAVAS ŪDENS". 
Jelgavas ūdensapgādes pirmsākumus var meklēt jau 1660.gadā:
No 1660.gada līdz 1882.gadam, Jelgavas pilsēta lietoja Svētes upes ūdeni, kuru pilsēta ievadīja pa atklātu Jēkaba kanālu un apakšzemes urbtām koka caurulēm pašteces ceļā pievadīja atsevišķiem namiem vai pilsētas ielas ierīkotiem sūkņiem.
No 1882.gada līdz 1918.gadam, pilsēta lietoja neattīrītu Svētes upes ūdeni, kuru pašteces ceļā pievadīja pa 2,1 km garu apakšzemes ķieģeļu - betona cauruli tvaika sūkņu stacijai un no šejienes sadalīja pa čuguna cauruļu spiedvadu.
No 1918.gada līdz 1934.gadam, tika izurbtas divas artēziskās akas, kuras sākuma apmierināja visu pilsētas patēriņu, bet ātri apsīkstot, prasīja arvien lielāku neattīrita Svētes upes ūdens piejaukumu.
No 1934.gada līdz 1960.gadam, pēc jaunas automātiskās sūkņu stacijas un Ruļļukalna gruntsūdeņu aku izbūves tiek lietots gruntsūdens ar artēziskā ūdens piejaukumu.
No 1960.gada līdz 1975.gadam, tiek urbtas papildus artēziskās akas Ruļļu kalnā un pilsētas teritorija. Ūdens tiek ievadīts tieši Ruļļu maģistrālajā vadā vai pilsētas ūdensvada tīklā.
1975.gadā tiek nodota lietošanā Teteles sūkņu stacija ar 10 artēziskajām akām un 12,4 km garu maģistrālo vadu. Teteles maģistrālais vads pieslēgts pilsētas cilpveida ūdensvadam.